Rakstu nav ieteicams lasīt cilvēkiem ar pašvaku emocionālo un psihisko stāvokli, kā arī tiem, kuru nervu sistēma nav tā spēcīgākā.


Mereana Mordegard Glesgorv

2008. gadā galvenais YouTube ofiss saņēma vēstuli par kādu neparastu pašnāvību - viens vīrietis bija ar virtuves nazi izgriezis sev abas acis. Vēstulē bija teikts, ka pirms tam vīrietis esot skatījies video ar dīvainu nosaukumu - Mereana Mordegard Glesgorv (ko tas nozīmē, nav izdevies noskaidrot). Vadība, protams, ignorēja šo vēstuli. Taču pēc kāda laika Google un YouTube atkal saņēma nu jau divas vēstules, kurās aprakstītas līdzīgas pašnāvības - visas noskatoties šo video. Administrātori nolēma noskatīties nolādēto video, bet neizturēja pat 40 sekundes, jo daudziem sākās histērijas lēkmes. Administrātori dzēsa video no vietnes, taču vēstules par pašnāvībām kādu laiku vēl pienāca. Video autoru tā arī neizdevās atrast. Saitā turpina apgrozīties šī video saīsinātā versija, kas nekādas negatīvas izjūtas neizraisa, tomēr ir parādījušies daudz viltotu šī video variantu. Oriģinālais video ilga aptuveni 2 minūtes un tajā redzams kāds vīrietis, kas cītīgi skatās tev pretī, bet tad sāk smaidīt - ap šo brīdi cilvēki izjūtot trauksmes un baiļu sajūtu. Cik cilvēku ir miruši noskatoties video nav zināms, bet figurē skaitļi no 16 līdz pat 153.

suicidemouse.avi

Multfilma, kurā visiem pazīstamā mikipele redzama vienkārši ejot garām vairākām ēkām. Video dzirdama kāda melodija, kas ar laiku pārtop kliedzienam līdzīgā skaņā un baltajā troksnī. Mikipele nesmaida un nelēkā, bet vienkārši iet - dīvaini, ka tās galva ir noliekta. Ar laiku mikipeles sejā parādās ļauns smīns un tā seja sāk sadalīties, apkārtējā aina arī sāk mainīties - ēkas viļņojas un it kā peld gaisā. Veidojot pirmās multfilmas par mikipeli, tika izveidotas daudzas īsmetrāžas filmiņas - tā saucamie atkritumi, pie kuriem piederot arī šis. Oriģinālais šīs multfilmas variants ilgst 9 minūtnes un to atklāja, kad veidoja veco multfilmu DVD kolekciju. Multfilmas - atkritumus arī gribēja saglabāt ciparu formātā par piemiņu Voltam Disnejam. Kāds studijas darbinieks pat nespēja noskatīties šo multfilmu līdz galam, jo viņu pārņēma neizsakāmas šausmas. Pēc tam viņš piegāja pie apsarga, atņēma viņa ieroci un iešāva sev galvā.

The Wyoming Incident

1989. gadā kādu Vaijomingas štata televīzijas signālu pārķēra nezināms ļaundaris un translēja vairāku minūšu garu un šķietami bezjēdzīgu video. Ekrānā varēja redzēt cilvēku galvas no dažādām projekcijām un ar dažādām sejas izteiksmēm. Tā pat tika pārraidīta bilde ar uzrakstu "333-333-333 We Present A SPECIAL PRESENTATION". Kā arī tekstveida ziņojumus - "Tu esi slims", Tu vari pazaudēt visu" un tamlīdzīgi. Pārraides laikā tika translēta ļoti zemas frekvences skaņa. Interesanti, ka tajā pašā vakarā štata slimnīcās sāka parādīties daudz cilvēku ar sūdzībām par sliktu dūšu, nelabumu, galvassāpēm, halucinācijām un šausmu izjūtām. Arī tagad var atrast šī video oriģinālos variantus, kurus neiesaka skatīties cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu. Vaijomingas incidents ir diezgan saputrots un atšķetināt patiesību no izdomājuma ir grūti, bet skaidrs ir viens - video spēj izraisīt diskomfortu pat visrūdītākajam cilvēkam.

Would.jpg

Runa ir par bildīti ar tādu nosaukumu, bet tā nav vienkārši bildīte. Tajā ir iestrādāts arī video fails. Pēc nostāstiem, ja atver šo failu, tad atveras video, kurā dzirdama skaņa 130 Hz diapazonā un seja, kas sākumā izbrīnīta lūkojas tev virsū. Video gaitā aina kļūst skaidrāka un sieviete smaida. Cilvēki, kas noskatās video līdz galam mēdz sajusties slikti - var būt vemšana ar asinīm. Video darbojoties pat uz dzīvniekiem. Vienvārdsakot - zemfrekvenču šausmas.

smile.dog.jpg

Šausminošs attēls at smaidošu suni, kurš neizskatās nemaz tik mīļš. Nav ieteicams ilgi uz to skatīties, jo var ieķīlēties psihe.

The Goddess Bunny

Holivudas vēsturē būtu grūti atrast biedējošāku un noslēpumaināku personu kā Džoniju Baimu. Viņš piedzima ar smagu slimību - cerebrālo paralīzi jeb bērnu trieku. Viņa bērnība pagāja smagi - braukāšana starp dažādiem bērnu namiem un ārstu apmeklējumiem. Dažas veiktās operācijas tikai pastiprināja viņa slimību un fiziskos defektus. Taču Džonijam bija sapnis - viņš gribēja kļūt slavens. Sākumā viņš uzstājās dažādos Kalifronijas underground klubos un bāros kā drag queen (transvestīts, kas mēģina dejot publikas priekšā). Pamazām viņš sevi sāk asociēt ar sievieti un pieņem pseidonīmu Sandie Crisp, bet plašāk ieguva atpazīstamību kā Goddes Bunny. Viņš ir piedalījies vairākās Holivudas filmās un pat dokumentālā filmā par savu dzīvi. Tieši ainas no šīs dokumentālās filmas izraisīja ažiotāžu masu mēdijos. Notika kaut kas līdzīgs Vaijomingas incidentam. Šoreiz ainas ar dejojošu, izkropļotu transvestītu parādījās dažādu vietējo televīziju kanālos. Lieki teikt, ka daudziem tas izraisīja psihisku diskomfortu un šausmas. Dokumentēts ir gadījums ar 16 gadīgu zēnu, kurš atradās psihiatriskajā slimnīcā, kad ieraudzīja video ar Goddess Bunny - viņam sākās halucinācijas un paranojas lēkmes, kas noveda pie bēdīga iznākuma.

needles.mp3

Šis audio fails ilgst aptuveni 3 minūtes. Skaņa tajā ir ļoti izkropļota, bet dažbrīd var izdzirdēt cilvēka balsi. Lielāko daļu laika gan skan nenosakāmas izcelsmes rūcoša skaņa. Daudzi, kas to noklausījās izjuta sliktu dūšu, vemšanu un krita bezsamaņā. Atrast failu ir diezgan grūti.

Sad.mp3

Vēl vien audio fails, kas ilgst 4:21 minūtes. Lielāko daļu laika tajā dzirdams ielas troksnis - bērnu laukums, bērnu klaigāšana un sarunas somu valodā. Sākot ar 2:42 sāk skanēt melodija uz klavierēm, bet 3:22 atskan bērnu kliegšana. Pēc noklausīšanās cilvēks jūtot garīgu pacēlumu un smadzeņu aktivitātes pastiprināšanos. Taču pārāk bieža klausīšanās (vairākas reizes dienā) noved pie psihes nestabilitātes, stresa un vājprāta. Atklājās, ka ierakstu veica kāda somu smagā metāla grupa nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Loviisa. Nu par šausmīgāko - 21 cilvēks pēc noklausīšanās nonāca psihiatriskajā slimnīcā un nomira. Vēl 41 cilvēku gadījumi ir apzīmogoti ar uzrakstu 'Slepeni".

The Crying Boy

Gleznas ar tādu pašu nosaukumu radīja spāņu mākslinieks Bruno Amadio, kurš zināms arī kā Giovanni Bragolin. Gleznas tika pabeigtas 1950. gadā. Kopš tā laika pastāv dažādas alternatīvās versijas, bet visās ir redzams stipri raudošs zēns (ir arī gleznas ar raudošu meiteni). Stāsts sākās 1985. gadā, kad laikraksts The Sun publicēja rakstu par dīvainiem notikumiem - vairākās traģiskā ugunskrēkā nodegušās mājās starp pelniem sāka atrast šīs gleznas dažādās versijas, turklāt neskartas. Tad arī panesās stāsti par lāstu, kas uzlikts bildēm. Nolādētas esot pat vienkārši izprintētās versijas. Vienīgais veids kā tikt no lāsta vaļā ir atdot bildi citam vai apvienot raudošo zēnu ar raudošo meiteni.

spoki.lv