Ekonomisti atzīst – Latvijas iedzīvotāji arvien mazāk vēlas strādāt slikti apmaksātā darbā, tā vietā meklējot darbu ārvalstīs. Eksperti uzskata, ka vidējā alga būtu jāceļ līdz 1440 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, vēsta LSM.


Pēdējo gadu laikā līdz ar izaugsmi ekonomikā bezdarba līmenis Latvijā sarucis līdz 8%. Tas nozīmē, ka audzis pieprasījums pēc strādājošajiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada pirmajā ceturksnī darba devēji meklēja 20 tūkstošus strādnieku.

Tomēr piepildīt vakances ir grūtāk, jo iedzīvotāji turpina izbraukt.

Šie apstākļi pēdējos gadus likuši kāpināt vidējo algu līmeni. Ministrijā lēš, ka šogad tas varētu kāpt pat par 8%, sasniedzot 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kā risināt algu un darbaspēka problēmu to, trešdien, 11.jūlijā, eksperti sprieda bankas “Citadele” rīkotajā diskusijā. Atziņa - vidējā alga Latvijā jāceļ līdz 1440 eiro, kas būtiski ierobežotu aizbraukšanu. Šobrīd tā gan ir mazāka - 985 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 733 eiro uz rokas.

“Mums būtu jāpanāk, ka pietiekami lielai iedzīvotāju grupai darba algai jābūt lielākai par 1000. Ja šobrīd trešdaļa saņem 1000 un vairāk, valdības uzdevums ir, lai tuvāko gadu laikā katrs otrais iedzīvotājs saņem 1000 un lielāku algu,” paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Pašas Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses gan ir piesardzīgākas. Izvirzīto mērķi 1440 eiro lielu algu atkarībā no algu pieauguma Latvija varētu sasniegt vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem. Un arī tad tā būs šī brīža Vācijas minimālās algas līmenī.

Uzņēmēji mērķim piekrīt, taču šādas algas nav gatavi maksāt mazkvalificētajam darbaspēkam.

“Mēs nevaram samaksāt to, ko tur maksā par zemāko kvalifikāciju. Jo pārējie izdevumi šeit ir vēl dārgāki, nekā tur. No kā mēs varam? Mēs fiziski nevaram,” skaidroja uzņēmumu “Igate” un “Marko KEA” vadītājs Māris Peilāns.

Galvenais kavēklis - aizvien augstās energoresursu cenas. Arī nesenā nodokļu reforma neesot devusi cerēto ieguvumu.

Tā vietā uzņēmēji mudina valdību atvērt durvis mazkvalificētā darbaspēka importam, tomēr tam nav politiskā atbalsta.

“Tā lielā Latvijas uzņēmēju problēma ir zināšanas, zināšanas, zināšanas un jaunu un jaunu produktu meklēšana. Jo ar zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu mēs tālu netiksim un darbinieki dosies strādāt citur un vienkārši būs situācija, kur nebūs, kas nāk uz darbu,” norādīja Ašeradens.

Tam piekrīt arī ekonomisti, norādot – Latvijā daļa darba devēju savu biznesu turpina balstīt uz zemām darbaspēka izmaksām.

“Ir arī uzņēmumi tādi, kuriem biznesa modelis ir bāzēts uz zemāku algu. Ja vairs šādus darbiniekus nevar atrast – jautājums, vai var kaut ko inovēt, pārstrukturēties, lai tas varētu atmaksāties,” norādīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

 Bankas “Citadele” pētījumā “Citadele Index” vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu norāda, ka gaidāmais algu kāpums mazinās to peļņu.

Darbaspēku izmaksu kāpumā riskus tālākai darbībai saredz vairāk nekā 20% uzņēmēju. Savukārt Ekonomikas ministrija brīdina - šobrīd uzņēmējiem jāspēj salāgot algu kāpumu ar produktivitāti. Ja atšķirība pieaugs, uzņēmumu konkurētspēja pasliktināsies, radot draudus visas valsts ekonomikas izaugsmei.