Lai arī mūsdienās ginekologi ir ļoti profesionāli un medicīna ir attīstījusies, vēl aizvien daudz sieviešu vidū ir bailes no ginekologu apmeklējuma! Nereti ir gadījies dzirdēt patiešām šausmīgus stāstus par attieksmi, ar kādu nākas saskarties, dodoties pie ārsta!


Ļoti svarīga vienmēr bijusi un paliks ārsta personība un raksturs. Daudzas sievietes dalās savos skarbojas stāstos par piedzīvoto ģinekologa apmeklējumā.
 
"Kopā ar citām grūtniecēm apmeklējām konsultāciju, pēc kuras mūs nosūtīja uz ginekoloģijas nodaļu nodot diabēta analīzes. Mums ierādīja palātu, kur vajadzēja pagulēt pēc glikozes izdzeršanas.  Pēc pāris minūtēm mums palātā ieveda sievieti pēc spontānā aborta. Viņa raudāja, viņai tas bija kārtējais neveiksmīgais mēģinājums, bet mēs šeit visas bijām laimīgas grūtnieces. Atbrauca šīs sieviete māte un palūdza viņu aizvest uz atsevišķu palātu, uz ko medmāsa reaģēja asi un sāka kliegt, ka nevedīs uz citu palātu dēļ stundas, kuru viņai tur nāksies pavadīt. Tomēr tad medmāsai tika piedāvāts kukulis, un nelaimīgā sieviete tika pārvesta uz citu palātu," stāsta kāda sieviete. 
"17 gadu vecumā es aizgāju pie ginekologa. Ārste pajautāja, cik man ir bijuši partneri. Es atbildēju godīgi un teicu, ka viens. Ārste pārbaudīja manu vagīnu un nejauki pateica: "Ko tu man te lej? Aha, viens viņai ir bijis, kā tad!"
"20 gadus vecā draudzene ieradās pie ginekologa. Uz pirmo vizīti viņu nez kāpēc pierakstīja pie ārstes, kurai jau bija pilns pieraksts. Tādēļ ārstei nācās palikt pāris minūtēm ilgāk darbā, lai apskatītu pēdējo pacienti. Tas ļoti saniknoja ārsti, un viņa nolēma savas dusmas izlādēt uz pacientes. Kad ārste viņu apskatīja, viņa sāka bļaut: "Ak tu maita! Kā apgulties uz krēsla, tu nemāki, bet kad jādrāžas ar vīriešiem uzreiz kājas atplet vaļā!" Protams, draudzene sāka raudāt, tas ārsti saniknoja vēl vairāk: "Raud te vēl! Tas nav kā locekli kājstarpē iebāzt!" niknojās ārste.
 
"Gulēju pilsētas slimnīcas dzemdību namā. Viss notika, kā vajadzēja, 40. nedēļā sākās dzemdības. Lai ūdeņi noietu ātrāk, medmāsa pārdūra burbuli. Pēc viņas sejas izteiksmes, varēja manīt, ka viņa kaut ko izdarīja nepareizi. Es lūdzu, lai man veic ķeizargriezienu, bet man atteica, tā arī nenosaucot iemeslu. Iespējams, viņiem vienkārši bija slinkums gatavot operāciju zāli. Ap mani savācās 6 cilvēki. Ārsti un medmāsas burtiski sāka spiest man ārā bērnu. Jau tad es sāku saprast, ka bērns būs miris. Beigu beigās, tā arī bija... Izrakstot no dzemdību nama, man neviens neko nepateica. Tieši otrādi, apvainoja mani tajā, ka es nespēju piedzemdēt dzīvu bērnu..." stāsta cietusī.